Iepazīsti Latvijas apputeksnētājus!

Šī mājaslapas sadaļa tapusi ar LVAF finansiālu atbalstu projekta  “Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) ietvaros

Kas ir apputeksnētāji?

Par apputeksnētājiem sauc dzīvniekus, kas nodrošina augu apputeksnēšanu, jeb putekšņu nonākšanu no zieda putekšņlapām uz drīksnas. Pasaulē aptuveni ~80% (315 000) augu sugu ir nepieciešama appute ar dzīvnieku palīdzību, un aptuveni 350 000 dzīvnieku sugu nodrošina šo procesu. Aplēsts, ka Latvijā ap 6000 kukaiņu sugu nodrošina vietējo augu apputeksnēšanu. Augu apputeksnēšanos ar kukaiņu palīdzību sauc par entomofīliju, savukārt kukaiņus, kas barojas ar ziedu nektāru un/vai putekšņiem sauc par antofīliem kukaiņiem. Kukaiņi ziedus apmeklē, lai barotos ar nektāru un putekšņiem, kā rezultātā pie to ķermeņa pielipušie putekšņi tiek pārnesti no zieda uz ziedu. Iepazīsties ar dažiem no tiem!

Bikšu bite Dasypoda hirtipes (Foto: Betija Rubene)

Kas un kādas ir sešas galvenās apputeksnētāju grupas?

Apskati galvenās apputeksnētāju grupu noteikšanas pazīmes un pārstāvju piemērus!

Kas ir apputeksnētājiem nozīmīgākie resursi?

Lai palielinātu apputeksnētāju daudzveidību, svarīgi nodrošināt resursus dažādām attīstības stadijām. Kukaiņiem ir dažādi mutes orgāni, un tas nosaka viņu spēju baroties dažāda veida ziedos. Nozīme ir ziedu uzbūvei un nektāra pieejamībai, kas nosaka, tieši kādi apputeksnētāji ir spējīgi tajos baroties. Nozīme ir arī zieda krāsai un ziedkopas veidam, kā arī auga ziedēšanas laikam. 

Ja mērķis ir palielināt apputeksnētāju daudzumu un daudzveidību savā apkārtnē, vislabāk izvēlēties vietējas (Latvijā savvaļā augošās) augu sugas. Svarīgi ņemt vērā vietas apstākļus – augsnes mitrumu un auglību, noēnojumu, tuvumā esošās ekosistēmas. Ilgtspējīgākie risinājumi būs tādi, kas ļauj uzturēt apstādījumus ar minimālu piepūli, piemēram, bez laistīšanas. Papildināšanas princips: iekļauj ceļus, taciņas, kokus un citus jau esošos ainavas elementus, ko saglabāt, un risinājumus apputeksnētāju daudzveidības palielināšanai radi, papildinot ainavu ar jauniem elementiem!

Apputeksnetaju_resursi.png

Smiltis

Atklātus smilšu laukumus apputeksnētāji izmanto kā ligzdas vietu. Lielākajai daļai šādu apputeksnētāju sugu vispirms nepieciešama kāda grauzēja veidota ala, kurā pēc tam veidot ligzdu (jeb pūzni). Smilts laukumiņus vislabāk plānot saulainā vietā.
Apputeksnētāji: vientuļo bišu sugas, kamenes, racējlapsenes

Ūdens

Ūdens pieejamība apkārtnē ir būtiska apputeksnētājiem vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, arī kukaiņi dzer ūdeni, tāpat kā citi dzīvie organismi. Otrkārt, dažādu ziedmušu un citu divspārņu kāpuri attīstās ūdenī vai dūņās. Ūdeni vislabāk plānot ēnainā vietā, lai tas neizžūtu.
Apputeksnētāji: ziedmušas, bites

Atmirusī koksne

Atmirusī koksne ir noderīga apputeksnētājiem vairākos veidos. Pirmkārt, dažādas lapsenes grauž sausu koksni un to pārstrādā, lai veidotu pūžņa šūnas. Otrkārt, atmirusī koksne var būt koksngraužu kāpuru attīstības vieta. Treškārt, dobums dzīvā vai atmirušā koksnē var būt piemērota ligzdas vieta dažādām kamenēm.
Piemērs: Nokaltušas priedes stumbenis vai kritala. Ar ķīmiskām vielām neapstrādātas dārza mēbeles.
Apputeksnētāji: Lapsenes, kamenes, koksngrauži, ziedmušas

Dzīvs koks


Liepas un kļavas to ziedēšanas laikā piesaista ļoti lielu apputeksnētāju biomasu. Dažādu dienastauriņu un naktstauriņu kāpuri nereti attīstās uz koku lapām. Ļoti vērtīgi ir augļu koki (ābeles, bumbieres, ķirši), jo pavasarī tie nodrošina resursus ziedot, bet rudenī – lai barotos ar kritušajiem augļiem.
Apputeksnētājiem maz nozīmīgi ir tādi koki, kas apputeksnējas ar vēju, kā piemēram, priedes, bērzi, lazdas.
Apputeksnētājiem derīgu kokaugu sugu piemēri:  liepas, kļavas, augļukoki, citi lapkoki
Apputeksnētāji: Bites (t.sk. kamenes), lapsenes, dienastauriņi, naktstauriņi

Ziedošie lakstaugi

Ziedošie augi ir galvenais barības resurss apputeksnētājiem. Atkarībā no zieda uzbūves, krāsas, ziedkopas un ziedēšanas laika, uz tiem barojas dažādi apputeksnētāji. Raudene, dadži, mētras, pelašķi, gandrenes, virzas, vīgriezes, mālēpes un ļoti daudzi citi vietēji ziedošie lakstaugi ir būtiskākais barības resurss apputeksnētājiem!
Apputeksnētāji: visi

Graudzāles

Kopumā, graudzālēm (kas veido klasisku piemājas zālienu, jeb “mauriņu”) nav vērtības apputeksnētāju saglabāšanā. Tikai dažas kameņu sugas ligzdu veidošanai izmanto sakaltušas zāles stiebrus (kūlu), un dažas lapsenes pūzni veido garā zālē, tomēr šādas struktūras parasti zālienā neatstāj. Graudzāļu zāliena vietā labāk ierīkot pļavu, kurā vienlaicīgi būs arī bagātīgs ziedošo augu skaits.
Graudzāļu piemēri: airene, kamolzāle, auzene
Apputeksnētāji:  atsevišķas kameņu un lapseņu sugas

Sīkkrūmi

Daudzgadīgi sīkkrūmi ir veiksmīgs risinājums apstādījumu plānošanā, jo nodrošina augstāku struktūru un estētiskumu visās sezonās. Daļa sīkkrūmu zied agri pavasarī (piemēram mellenes), kas ir ļoti nozīmīgi kamenēm, bet citi sīkkrūmi – vasaras sezonas beigās (piemēram, virši), kas savukārt, ir nozīmīgi apputeksnētājiem, kam ir garāks attīstības laiks.
Sīkkrūmu piemēri:  virši, mellenes, krūmu čuža
Apputeksnētāji: dienastauriņi, bites

Krūmi

Pavasarī, uzsilstot pārziemojušo bišu un lapseņu mātīšu migām, tās mostas, lai pirmo reizi barotos. Šajā laikā lakstaugi vēl nav sasnieguši ziedēšanas stadiju, un barības resursu pieejamība ir limitēta. Tāpēc šajā sezonas laikā īpaša nozīme ir dažādu sugu kārklu (t.sk. pūpolu) krūmiem, kas bagātīgi uzzied jau ap Lieldienām.

Nozīmīgas krūmu sugas: Kārkli (Salix sp.)
Apputeksnētāji:  Bites, kamenes, lapsenes