Latvijas dabas pētnieku ekspedīcija uz Zālamana salām

Daugavpils universitātes (DAU), Latvijas Nacionālā dabas muzeja (LNDM) un biedrības “Zaļā upe” pētnieki (Kristīne Greķe, Mārtiņš Kalniņš un Dmitrijs Teļnovs) ir atgriezušies no aptuveni mēnesi garas bezmugurkaulnieku izpētes ekspedīcijas Zālamana salās, ko organizēja Londonas Dabas vēstures muzejs (Natural History Museum, NHM). Ekspedīcijas galvenais mērķis bija ievākt datus un vaboļu, gliemju, spāru un citu bezmugurkaulnieku materiālu to tālākai izpētei laboratorijas apstākļos un uzglabāšanai Eiropas muzejos.

Zālamana salas ir neliela salu valsts Klusajā okeānā, Melanēzijā. Tās dabas izpētes līmenis ir zems – nav sistemātisku pētījumu programmas un trūkst vietējo pētnieku. Tādēļ zināšanas par šī reģiona dabas daudzveidību veidojas no citu valstu naturālistu atsevišķiem pētījumiem, kas galvenokārt veikti vēl koloniālajos laikos pirms vairāk nekā pusgadsimta. Tai pašā laikā dabas vērtības Zālamana salās jau tagad ir apdraudētas dažādu faktoru ietekmē – klimata pārmaiņu rezultātā, neilgtspējīgas mežsaimnieciskās darbības dēļ, līdumu zemkopības paveida (angliski - slash and burn), nekontrolēta apbūves u.c.

Ekspedīcijas laikā ievākts liels skaits vaboļu, gliemju, spāru un citu bezmugurkaulnieku. To izpēte aizņems ilgu laiku, tomēr jau pašlaik ir skaidrs, ka ir atrastas vairākas zinātnei jaunas vaboļu, gliemju un spāru sugas.

Ekspedīcijas rezultātu nozīme ir ļoti dažāda. Tā kā katram ievāktajam eksemplāram tiks pievienota etiķete ar atrašanas datiem, tiks noteikta tā piederība sugai un dati par šo eksemplāru ievadīti datubāzēs, tad šie dati lielākoties būs brīvi pieejami gan zinātniekiem, gan studentiem, gan jebkuram citam interesentam visā pasaulē. Ar ievāktajiem eksemplāriem tiks papildinātas NHM, LNDM un DAU kolekcijas.

Šī ekspedīcija (tāpat kā iepriekšējās) ir ļoti nozīmīga gan Latvijai, gan tas pētniekiem, iegūstot jaunu pieredzi, palielinot Latvijas zinātnieku atpazīstamību un konkurētspēju pasaules mērogā. Līdz ar to tiek veicināta arī Latvijas kā valsts atpazīstamība pasaulē. Tieši Latvijas izcelsmes pētniekiem ir līderu loma Melanēzijas dabas vērtību izpētē jau vairāk nekā desmit gadus. Latvijas pētnieku iepriekšējās ekspedīcijas Jaungvinejā un Moluku salās ir guvušas lielu rezonansi plašsaziņas līdzekļos un rezultātā devušas virkni zinātnisku publikāciju un atklājumu, tai skaitā arī vairāk nekā 200 zinātnei jaunu kukaiņu un gliemju sugu aprakstu.

Zālamana salām šādi pētījumi dod informāciju par reģiona dabas vērtībām un to saglabāšanas nepieciešamību. Šādas informācijas ieguvē ir ieinteresētas gan valsts institūcijas, gan pašvaldības, gan vietējās kopienas. Tādēļ arī par ekspedīcijas rezultātiem tiek gatavoti dažāda līmeņa pārskati un zinātniski raksti.

Piemēram, spāres kā plēsēji ir nozīmīgi odu skaita regulētāji. Savukārt odi tropu reģionos pārnēsā dažādu slimību (malārijas, denges drudža, Zikas vīrusa u.c.) ierosinātājus. Līdz ar to spāru aizsardzībai ir liela nozīme šo slimību izplatības ierobežošanā. Vabolēm kā sugu skaita ziņā bagātākajai dzīvo organismu grupai ir būtiska loma tropu ekosistēmās, ieņemot praktiski visas iespējamās sauszemes un saldūdens ekoloģiskās nišas. Piemēram, daudzas vaboļu sugas ir apputeksnētāji, sanitāri (beigto dzīvnieku, kā arī to ekskrementu noārdītāji) vai plēsēji, kas regulē citu organismu skaitu. Sauszemes gliemežiem ir būtiska loma augu atlieku noārdīšanā, tādējādi uzturot barības vielu apriti meža ekosistēmās. Savukārt saldūdens gliemji kalpo par svarīgu proteīna avotu (ikdienas ēdienu sastāvdaļu) tropu joslas valstu iedzīvotājiem, un to populācijas daudzviet tādēļ ir stipri noplicinātas. Pieaugot interesei par dabas tūrismu, tai skaitā putnu, tauriņu un citu sugu vērošanu, kļūst svarīga informācija par to, cik un kādas sugas ir iespējams ieraudzīt konkrētā tūrisma objektā.

Lai gan ekspedīcija uz Klusā okeāna salām var šķist kā patīkama nodarbe, tomēr tā ir gana komplicēta. Tā ietver gan nepieciešamo atļauju (valsts, pašvaldību, zemes īpašnieku) iegūšanu, gan darbu karstos un mitros apstākļos, gan slimību prevenciju (un reizēm arī ārstēšanu), kā arī daudzus citus aspektus. Taču nenoliedzami – šādās ekspedīcijās ir arī skaisti un patīkami brīži.

Ekspedīcijas nodrošinājums rasts no dažādiem avotiem – Londonas Dabas vēstures muzeja, International Dragonfly Fund un pētnieku personīgajiem līdzekļiem (bet tai nav tērēti Latvijas institūciju vai fondu līdzekļi). Tā kā ekspedīcijas budžets bija ļoti ierobežots un ne visu izdevās paveikt, kā bija iecerēts, tomēr mūsu varoņi ir apmierināti ar paveikto un cer, ka šādas ekspedīcijas iedvesmos arī citus!

Šādas ekspedīcijas kārtējo reizi nostiprina Latvijas zoologu vietu starp bioloģiskās zinātnes līderiem pasaulē, veicina Latvijas tēla atpazīstamību citos kontinentos un Eiropā, tai skaitā caur zinātniskajām publikācijām un dalību starptautiskos kongresos un konferencēs, sniedz atbalstu trešajām valstīm, kā arī ar “zinātnes diplomātijas” starpniecību nobruģē ceļu ilgtspējīgai sadarbībai ar citiem kontinentiem dažādās jomās.

Informācijai: Dmitrijs Teļnovs (ekspedīcijas vadītājs, LEB biedrs): anthicus@gmail.com
Mārtiņš Kalniņš: +371 26457974, martins.kalnins@biology.lv

Ilustrācijas: Izmantoti Mārtiņa Kalniņa (2023.) foto materiāli.

TAURIŅMĀCĪBAS' 2023

Latvijas dienastauriņu noteikšanas mācības

19.05.2023.-19.06.2023.

Latvijas Entomoloģijas biedrība jau trešo gadu pēc kārtas organizē Latvijas dienastauriņu noteikšanas apmācību ciklu, kura mērķis ir plašākam sabiedrības lokam sniegt iespēju iemācīties atpazīt Latvijā sastopamās dienastauriņu sugas. Mērķauditorija – jebkurš interesents, kurš vēlas papildināt savas zināšanas par Latvijas dabu. Apmācību ciklā var piedalīties cilvēki bez priekšzināšanām vai ar nelielām priekšzināšanām dienastauriņu atpazīšanā. Latvijas Entomoloģijas biedrība vēlas Latvijā veicināt brīvprātīgā dienastauriņu sabiedriskā monitoringa jeb “tauriņu skaitīšanas” izaugsmi (citur Eiropā tā ir populāra brīvā laika nodarbošanās daudziem dabas vērotājiem), tādēļ mēs priecātos, ja pēc šī apmācību cikla vismaz daži no dalībniekiem vēlētos paši pamēģināt “tauriņu skaitīšanu”. Kas tieši “tauriņu skaitīšana” ir – par to apmācību dalībnieki tiks iepazīstināti ievadnodarbībā.

Apmācību cikls ir plānots Zoom vidē, laika periodā no 19.05.2023. līdz 19.06.2023., divas reizes nedēļā – pirmdienu un piektdienu vakaros, plkst. 18:30-20:30. Kopumā ir plānotas 10 tiešsaistes nodarbības Zoom vidē, ko vadīs entomologi Kristaps Vilks (eksperts Dabas aizsardzības pārvaldē un lektors Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē) un Uģis Piterāns (entomologs Latvijas Dabas muzejā). Lekcijās dalībnieki tiks iepazīstināti ar visām Latvijā sastopamajām dienastauriņu sugām, to noteikšanā svarīgākajām pazīmēm. Dalībniekiem būs pieejami detalizēti mācību materiāli. Apmācību cikla noslēgumā tie dalībnieki, kuri to vēlēsies, varēs pārbaudīt savas zināšanas, lai iegūtu Latvijas Entomoloģijas biedrības izsniegtu apliecinājumu par sekmīgu līdzdalību šajā apmācību ciklā un labām zināšanām dienastauriņu atpazīšanā. Apmācību ciklā var piedalīties ar iepriekšēju pieteikšanos, līdz 19.05.2023. plkst. 17:00 aizpildot pieteikuma veidlapu.

Apmācību cikla programma

Gada bezmugurkaulnieks 2023 - Medicīnas dēle!

                Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2023. gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies vienu no posmārpu tipa Annelida pārstāvošajām žokļdēļu sugām – medicīnas dēli jeb medicīnas žokļdēli Hirudo medicinalis. Lielākai daļai cilvēku šie bezmugurkaulnieki saistās ar ne visai patīkamām emocijām – bailēm, pat riebumu. Tad kāpēc gan medicīnas dēle? Kā liecina jau pats šīs sugas nosaukums, – dēlei ir kāda veida saistība ar medicīnu, un daudzi būs dzirdējuši par hirudoterapiju, kur medicīnas dēle tiek pielietota “slikto” asiņu ārstēšanai. Arī vairākas ķīmiskās vielas, kuras satur dēļu siekalas, izpelnījušās mediķu, dziednieku un farmaceitu ievērību. Bet nav runa tikai par to. Medicīnas dēle ir īpaši aizsargājams bezmugurkaulnieks, kura skaits tā apdzīvotajā areālā (arī Latvijā) pastāvīgi samazinās dažādu iemeslu dēļ – gan dzīvei piemērotu dzīvotņu skaita samazināšanās, gan dažāda veida piesārņojuma palielināšanās vidē. Pastāv uzskats, ka šī suga ir samērā reti sastopama, tas arī varbūt tāpēc, ka nav pietiekošu datu par šīs sugas sastopamību dažāda veida un dziļuma ūdenstilpēs un izplatību visā Latvijas teritorijā. Tāpēc LEB vēlas šī gada laikā lielāku priekštatu par medicīnas dēles izplatību un skaidrot tās nozīmi savstarpēji saistītajos procesos dabā.

Medicīnas dēlei piemīt abinieku dzīvesveids – tā sastopama biotopos, kas saistīti ar mitrām biocenozēm un stāvošu ūdeni, pie tam – tikai ar saldūdeni. Vistipiskākā vieta ir neliels dīķis ar dubļainu grunti, kas apaudzis ar niedrēm un kurā dzīvo vardes. Arī ezeros, grants karjeros, vecupēs un dažāda veida dīķos (zivju, bebru dīķi), pat nelielos piemājas dīķīšos un grāvjos svarīgs nosacījums ir varžu vai citu abinieku klātbūtne. Tas tādēļ, ka jaunās dēles izdzīvošanai un attīstībai barību – tas ir asinis gūst no dažādās attīstības stadijās esošajiem abiniekiem. Jaunajām žogkļdēlēm o attīstības sākuma posmā pēc izšķilšanās no kokona vēl nav izveidojušies tik spēcīgi žokļi, lai pārkostu zīdītāju, to skaitā arī cilvēka ādu un sūktu to asinis.

Medicīnas dēle sastopama visā Eiropā – tās areāls sniedzas caur Rietumeiropas un Dienvideiropas daļām līdz Urālu kalniem. Palearktikas reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, sastopamas apmēram 64 dēļu sugas, no kurām Latvijā – 15 sugas.

Dzimtai Hirudinidae (žokļdēles) pieder vidēji lielas un lielas dēles. Pieaugusi medicīnas dēle ir 10 līdz 15 cm gara dēle ar oranžām vai dzeltenbrūnām (līdz sarkanbrūnai vai brūnai nokrāsai) divām nepārtrauktām gareniskām līnijām un divām pārtrauktām gareniskām līnijām uz muguras. Tās ķermenis sadalīts trīsdesmit trīs vai trīsdesmit četros posmos (segmentos), un tajos, saraujoties ķermeņa gareniskajiem muskuļiem viļņveida kustībā, dēle pārvietojas ūdenī uz priekšu. Pārvietošanās pa sauszemi notiek tai lokoties ar tārpveidīgām kustībām. Ķermeņa virspuse klāta ar nelielām kārpiņām (uz katra posma). Uz pārtrauktajām līnijām redzami lielāki un mazāki melni plankumi. Vēderpuse netīri dzeltenīga ar melniem plankumiņiem, svītriņām. Bez tam medicīnas dēlei ir pieci acu pāri, kas atrodas tās priekšgalā. Atrodoties miera stāvoklī, dēle uzturas pie ūdenī iegrimušiem priekšmetiem pie pašas krasta līnijas, bet spēj strauji reaģēt uz kustīgām ēnām, kas parasti signalizē par tuvu esošu barības avotu – zīdītāju. Dēle ir jūtīga arī uz spilgtāku gaismu un paaugstinātu ūdens temperatūru.

Medicīnas dēle ir ārējais parazīts, pieaugušie īpatņi barojas ar zīdītāju (arī cilvēku), putnu, retāk – zivju asinīm. Dēles ķermeņa galos ir pakaļējais un priekšējais diskveida piesūceknis, kur priekšējā mutes dobumā atrodas 3 muskuļoti valnīši jeb žokļi, uz kuriem ir daudz sīku asu  zobiņu, ar kuriem dēle pārkož ādu un spēj 20 līdz 40 minūtēs izsūkt apmēram 15 gramus asiņu, tā 8 līdz 11 reizes palielinot savu sākotnējo ķermeņa izmēru. Paēdusi dēle var iztikt bez ēšanas līdz pusgadam vai pat ilgāk. Arī citu sugu dēles var piesūkties, bet tās nespēj pārkost cilvēka ādu un pārtiek no tārpiem, gliemjiem un kukaiņiem.

Medicīnas dēle ir hermafrodīts.Tai ir vairāki sēklinieku pāri un viens olnīcu pāris, kā arī gredzenveida sabiezējums ķermeņa priekšgalā (jostiņa), kas redzams vairošanās sezonā – no jūnija līdz augustam. Pēc vairošanās ap gredzenveida sabiezējumu veidojas kokons, kas  noslīd no dēles priekšējās daļas ar visu olu paketi mitrajā augsnē pie pašas  krasta līnijas, kur aptuveni pēc 14 dienām no olām izšķiļas pilnībā izveidojušos pieaugušo īpatņu kopija (miniatūrā).

Medicīnas dēle vēsturiski tikusi izmantota medicīniskiem mērķiem, galvenokārt, lai izvadītu “sliktās asinis” no slimajiem. Dēles siekalas satur spēcīgas antibiotikas, anestēzijas līdzekļus un hirudīnu - vielu, kas neļauj sarecēt asinīm, tāpēc dēles izmanto medicīnā praktiskiem pētījumiem un asinscirkulācijas uzlabošanai.  

Medicīnas dēle visā savā areālā Eiropā ir izzudusi no lielākās daļas agrākās izplatības teritorijas, to galvenokārt skaidro ar to izķeršanu pārāk lielos apjomos pagājušajā gadsimtā medicīnas vajadzībām, tāpēc tā iekļauta dažādu kategoriju īpaši aizsargājamo sugu sarakstos (arī Latvijā). Medicīnas dēles sugas aizsardzības plāns Latvijai tika izstrādāts un apstiprināts 2008.gadā, kurš arī jau pārskatāms. Vēl šī bezmugurkaulnieka izplatības samazināšanās cēloņi varētu būt ierastā  biotopa izmaiņas, vides piesārņojums un, iespējams, vardes populāciju samazināšanās. Tie ir tikai daži no sugas ietekmējošajiem faktoriem. Arī Latvijā šie faktori tikai daļēji apzināti, un viens no šādiem soļiem uz progresu būtu Latvijas Entomoloģijas biedrības rosinātā medicīnas dēles izplatības un atradņu noskaidrošana.

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina šī gada laikā apsekot vismaz sev tuvākās ūdenskrātuves (dīķus, ezerus, grāvjus) un pārliecināties vai šeit savu dzīves vietu nav atradusi medicīnas dēle. Latvijā pastāv vēl citas dēļu sugas, kuras to nokrāsas un mainības dēļ iespējams sajaukt ar medicīnas dēli, tādēļ diezgan svarīgs nosacījums ir - atrasto īpatni fotogrāfēt. Vislabāk tas izdarāms dēles eksemplāru ar smeļamo sietiņu vai kausiņu izsmeļot no ūdensbaseina un uzliekot (izklājot) uz samitrinātas substrāta virsmas (ūdenszālēm, samitrināta auduma u.c.) un nofotogrāfēt, vēlams stāvoklī, kad tā nav “saritinājusies”, gan no ķermeņa virspuses, gan sāniem. Ieteicams blakus nolikt kādu labi atpazīstamu priekšmetu izmēra novērtēšanai. Drošai sugu noteikšanai izmantojama speciālā literatūra. Svarīgi ievērot, ka pēc sugas fotogrāfēšanas un noteikšanas ievāktais dēles eksemplārs atlaižams atpakaļ ūdenstilpē, jo medicīnas dēles ievākšana pieļaujama tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciāli izdotu rakstisku atļauju. Pieraksti dzīvotni, kurā medicīnas dēli atradi. Tas palīdzēs skaidrot šīs sugas  izplatību Latvijā. Savus novērojumus ar dēles fotogrāfiju aicinām ievietot vietnē www.dabasdati.lv vai sūtot uz e-pastu: guntis.akmentins@daba.gov.lv

LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951. gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999. gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008. gada arī Gada bezmugurkaulnieku ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu un iegūt vērtīgus datus.

Guntis Akmentiņš

Latvijas Entomoloģijas biedrība

Papildus informācija: guntis.akmentins@daba.gov.lv; +37126473408

1.attēls. Medicīnas dēle Hirudo medicinalis  Foto: Mārtiņš Kalniņš

Gada kukainis 2023 - Daudzveidīgā mārīte!

Kāpēc daudzveidīgā mārīte ir izvēlēta par 2023. Gada kukaini?

• Pirmkārt, lai akcentētu invazīvu sugu ienākšanu Latvijā un to,  ka ne vienmēr sugu introdukcija ir labvēlīga vietējām sugām;
• Otrkārt, lai parādītu, ka Latvijas fauna turpina papildināties. Mārīte pie mums nav introducēta, bet gan ielidojusi dabiskā ceļā;
• Treškārt, lai parādītu sugas spējas pielāgoties vietējiem apstākļiem ārpus tās dabiskā areāla.

Mārītes mums visiem ir labi pazīstamas kā “dievgosniņas”, mīļas vaboles, kas apēd laputis un dara dārzam labu. Tādu pie mums ir ap 60 dažādu sugu. Tomēr pavisam nesen, jau kopš 2009. gada Latvijā ielidojusi visai ēdelīgā daudzveidīgā jeb Austrumu mārīte (1. attēls).

1. attēls. Daudzveidīgās mārītes imago pamatforma (pirmais ziņojums Dabasdati) un kāpurs.

Tā nav mūsu faunai raksturīga. Ievesta jau senāk Eiropā no Āzijas, kā efektīva laputu un bruņutu iznīcinātāja. Ja jau ievesta un izlaista brīvē, tad vajadzētu pielāgoties vietējiem apstākļiem. Mārīte ir ekoloģiski plastiska. Izplatījusies ne tikai Eiropā, bet arī citviet Pasaulē. Uzbrūkot citiem kukaiņiem, arī vietējām mārīšu sugām, var ietekmēt vietējo faunu. Tieši tāpēc tā tiek uzskatīta par invazīvu – ietekmējošu vietējo kukaiņu sugas. Arī Latvijā, lai arī suga nav  īpaši pētīta, var lejupielādēt detalizētu kā invazīvas sugas profilu https://www.daba.gov.lv/lv/media/5999/download. Tas sagatavots 2014. gadā un balstīts galvenokārt uz informāciju no Interneta vietnēm. Tāpēc neatkārtošos.

2021. gadā daudzveidīgā mārīte iekļauta Dabas koncertzāles “Invasivus” dalībnieku sarakstā https://www.dabaskoncertzale.lv/project/daudzveidiga-marite. Tai, starp citām tiešām “briesmīgām” invazīvām sugām, arī piešķirts šis statuss.

Nosaukums daudzveidīgai mārītei ir cēlies no tā, ka pieaugušās vaboles var būt visai atšķirīgas pēc ķermeņa krāsojuma (2. attēls). Pamata virspuses krāsojums ir oranžs ar raksturīgiem 19-22 vai mazāk punktiem, taču var būt arī melni īpatņi ar diviem oranžiem punktiem uz segspārniem.

2. attēls. Daudzveidīgās mārītes krāsu variācijas: https://www.pinterest.com/pin/638596422134954201/

Pēc Dabasdati pieejamās informācijas pie mums galvenokārt ir sastopama mārīte ar raksturīgo krāsojumu. Sugas morfoloģisko daudzveidību norāda arī tās visdažādākie nosaukumi angļu valodā un tulkojumā uz latviešu: klauna, daudzkrāsainā Āzijas, Āzijas, daudzveidīgā, Helovīna, dienvidu, Japānas, ķirbju, daudzvārdu mārīti. Piedevām, ņemot vērā sugas morfoloģisko mainību, tā aprakstīta ar vairāk kā 15 sinonīmiem! Tikai izpētot mainību konstatēts, ka aprakstītās sugas ir viena un tā pati.

Pirmo reizi mārīti Latvijā atrada Arvīds Barševskis 2009. gadā pie Jersikas Līvānu novadā. Interesanti ir tas, ka novēroti daudzi īpatņi. Tas liecina, ka suga pie mums ienākusi jau agrāk, tikai mārītei neviens entomologs nav pievērsis vērību. Punktainās mārītes pie mums ir bieži sastopamas un tikai augstas raudzes profesionālis spēj tās labi atšķirt. Punktu skaits uz segspārniem bieži vien ir sugai raksturīga pazīme. Ir divpunktu, piecpunktu, septiņpunktu, sešpadsmitpunktu u.c. mārītes. Punktu t.i. melno/gaišo plankumu uz segspārniem ir sugas noteikšanas pazīme. Taču ir izņēmumi, piemēram, divpunktu mārīte Adalia bipunctata, kurai ir visai plaša krāsu variācija, tomēr divi punkti/laukumi saglabājas. Pilnīgi pretēji ir daudzveidīgajai mārītei – punkti/laukumi var būt/nebūt, virspuses krāsojums var būt dzeltens līdz oranžs vai arī melns ar sarkaniem laukumiem. Lielākais atšķiramo punktu/laukumu skaits ir 19. Tieši tāpēc tā ir daudzveidīgā mārīte. Reti kura cita suga ir tik mainīga.

Sugas nosaukuma izcelsme: ģints latīņu burtiem ir Harmonia. Dabaszinātniekiem jau Kārļa Linneja laikos 18. gs. sugu nosaukumos izmantoja mitoloģisko tēlu vārdus. Pilnīgi ticams, ka Harmonia ir cēlies no senglieķu dievietes “Ἁρμονία” vārda. Dieviete ir harmonijas un saskaņas vēstnese. Savukārt sugas epitets “axyridis” no latīņu “axysae” – ass, vidusass. Tādējādi sugas nosaukumu varētu aprakstīt kā “kukainis ar simetriski izvietotiem punktiem abās ķermeņa pusēs”. Valodnieki palabos.

Ir samērā daudz ziņu, ka mārīte var kaitēt alerģiskiem cilvēkiem. Tik tiešām tā ir. Mārītes no ceļu locītavām izdala smirdīgu un kodīgu šķidrumu. Tas patiesībā ir mārītes iekšējās vides “asinis” jeb hemolimfa. Smirdīgums un kodīgums pirmkārt atbaida uzbrucējus – putnus. Vienreiz pagaršosi, citreiz neēdīsi. Tāda aizsardzība ir lielākajai daļai mārīšu. Piedevām kontrastējošas krāsas melns/oranžs vai melns/dzeltens ir plaši izplatītas kukaiņu pasaulē. Kukaiņēdāji putni to pēc pieredzes  ir izsenis ievērojuši un šādi krāsotus kukaiņus liek mierā. Arī miermīlīgie kukaiņi izmanto šo metodi, piemēram, ziedmušas. Tā ir mimikrija – līdzināšanās indīgam kukainim, piemēram, lapsenei.

Daudzveidīgā mārīte ir kanibāls, tā var apēst citus savas sugas dējumus. Tas ir interesants mehānisms kā plēsonīga suga nodrošina saviem pēcnācējiem barību. Kanibālisms ir arī iekšsugas populācijas blīvuma regulējošais mehānisms.

Daudzveidīgā mārīte ir polifāgs. Tā galvenokārt barojas ar laputīm. Taču laputu trūkuma gadījumā, tā var baroties ar visu citu iespējamo – tripšiem, bruņutīm, tauriņu olām un kāpuriem, citiem mazkustīgiem kukaiņiem. Tas varētu būt arī iemesls, ka kāpuri vai pieaugušas vaboles mēģina nogaršot arī cilvēku. Nav uztraukumam pamata, jo pie mums tās barība ir pietiekoši. Līdz šim nav neviena ziņojuma par mārītes “kodumu”.

Latvijā ir maz novērojumu par daudzveidīgās mārītes ziemošanu. Būtu labi iegūt vairāk datu. Varbūt kādam mājās tās ziemo? Pēc pēdējiem datiem liekas, ka mārīte ir pielāgojusies pilsētvidei. Pilsētnieki Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, atsaucieties! Pārmeklējiet savus neapkurināmos pagrabus!

Mainīgā mārīte liekas, ka tomēr biežāk sastopama lielajās pilsētās Rīga, Daugavpils, Liepāja. Tas varētu būt skaidrojams ar dabas pētnieku un dabas fotogrāfu aktivitātēm. Citur suga atrasta tikai vietām. Tomēr liktos diezgan sakarīgi mārīti pievienot “daļēji sinantropām” sugām, kuras tomēr izvēlas apdzīvotas vietas. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka mārīte tomēr ir mērenā/subtropiskā suga un izvēlas “siltākus” biotopus t.i. pilsētas.

3. attēls. Daudzveidīgās mārītes izplatība Latvijā, Rīgā un Daugavpilī (Avots: Dabasdati).

Vai tiešām daudzveidīgā mārīte ir “pilsētniece”?  Man gribētos teikt, ka jā. Gatavojot sižetu par šo invazīvo sugu, man Rīgā, Ķengaragā nebija problēmu savākt desmitiem vaboļu. Arī pēc tam, apsekojot liepas, uz katras no tām varēju atrast desmitiem kāpuru un vaboļu. Iespējams,, ka izskaidrojums ir vienkāršs. Pilsētas liepas ir novājinātas un to lapas apdzīvo liepu laputs Eucallipterus tiliae. Vasaras otrajā pusē uz liepu lapām var novērot laputu izdalīto medusrasu – tām nevajadzīgos cukurus. Šos cukurus izmanto sēnes – kvēpsarma, asku sēne. Rezultātā lapas kļūst ar melnu aplikumu. Tieši šajā laikā augustā un septembrī var novērot lielāko daudzveidīgās mārītes populācijas blīvumu.

Pēdējos trīs gados ir ievērojami pieaudzis ziņojumu skaits Dabasdati (4. attēls).

4. attēls. Ziņojumu skaits par daudzveidīgo mārīti (pēc Dabasdati).

Tātad pēdējos trīs gados daudzveidīgā mārīte ir savairojusies?

Jauna suga Latvijai! Tomēr ir daudz neatbildētu jautājumu, kuri varētu būt svarīgi valsts kontekstā:

• Kādi ir mārītes barības objekti? Vislabāk būtu pieķert imago un kāpurus barošanās laikā;
• Vai kādam Latvijā mārīte ir nodarījusi kaitējumu? Te, domājams, alerģiskus cilvēkus;
• Varētu būs dažādi eksperimenti: a) piedāvāt dažādu barību; b) ļaut satikties ar vietējām mārīšu sugām un skatīties, kurš uzvarēs; c) kas ir mārītes ienaidnieki; d) vai mārītes ķermenī ir citiem kukaiņiem bīstamie protisti Nosema; e) varbūt vēl kāda ideja;
• Precizēt izplatību Latvijā;
• Kāda ir morfoloģiskā mainība.

Un gala beigās. Pastāv mūziķu duets Thaila Riden un Martin Lacelle: https://harmoniaaxyridis.com/ no Kanādas ar tādu pat latīnisko nosaukumu kā daudzveidīgai mārītei. Mārīte ir iedvesmojusi mūziķus?

Atskats uz LEB biedru sanāksmi Jelgavā 2022. gada 4. jūnijā

Tauriņu apmācības

Apmācību cikls “Tauriņmācības’ 2022” ir domāts visiem, kurus interesē jaunas un interesantas iespējas Latvijas dabas daudzveidības iepazīšanā. Apmācībās var piedalīties ikviens, pamatā tās ir domātas cilvēkiem bez dziļām priekšzināšanām par tauriņiem.  Apmācībās būs iespējams iepazīties ar visām Latvijas faunā sastopamajām dienastauriņu sugām, varēs papildināt savas zināšanas par dienastauriņu atpazīšanu vai pat iegūt šādas zināšanas pilnībā no jauna. Apmācības var būt noderīgas cilvēkiem, kuriem patīk savu brīvo laiku pavadīt dabā, kuri veic dabas novērojumus, fotografē dienastauriņus un vēlas zināt, ko ir redzējuši un nobildējuši.

Vairāk informācijas LEB Facebook lapā

Kukaiņu vērošana - KOKSNGRAUŽI

Par to, kurās Latvijas pusēs joprojām trūkst novērojumu, un kādas atziņas radušās par dažādām novērotajām sugām vairāk lasi dabasdati.lv 

Kukaiņu vērošana - BLAKTIS

Intervija ar LEB valdes priekšsēdētāju Uģi Piterānu

"Katrs, kurš pievērš kukaiņiem uzmanību, ja arī viņa interese nav profesionāla, mums palīdz ļoti ievērojami."

Uģis Piterāns ir biologs trešajā paaudzē, kas dabas interesentu vidū ieguvis atpazīstamību ne tikai ar aktīvu sugu notiekšanu sociālajos tīklos, bet arī ar ievērojamo skaitu Latvijas faunai jaunu sugu un kukaiņu bildēm.

Interviju lasi portālā dabasdati.lv

LEB biedrs - Mareks Ieviņš

Mareks LEB vidū zināms kā viens no aktīvākajiem Latvijas kukaiņu faunas fotogrāfiem un novērotāju ziņotājiem portālā dabasdati.lv. Kā Mareks nonācis līdz interesei par dabu, un kā dabā ieraudzīt vairāk, lasi Anitras Toomas intervijā ar Mareku Ieviņu dabasdati.lv