Gada kukainis 2024
Lielacu kamene
Bombus confusus (Schenk 1861)
Foto: Michael Knapp
Acis plaši vaļā – izbrīnam un lielacu kamenes meklējumiem dabā. Par 2024. gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga lielacu kamene Bombus confusus.
Lielacu kamene ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā
arī Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta kameņu suga.
Lielacu kamenes ir
sastopamas Eirāzijā ar sugas areāla centru Centrāleiropā, kur arī ir vislabāk
izpētītas, taču šīs kamenes ir retas visā teritorijā. To populācijas kopš
pagājušā gadsimta vidus ir sarukušas.
Latvijas teritorijā šī suga joprojām dzīvo: daži
indivīdi sastapti pēdējos gados ir gan pētījumos, gan vienkāršos novērojumos.
Tomēr ļoti daudz vēl būtu iespējams izzināt par sugas izplatību un dzīvotņu un
barošanās iespējām Latvijā. Turklāt jāpiemin, ka šai sugai Ministru kabineta
noteikumi paredz mikrolieguma izveidi.
Vairāk par lielacu kameni lasi šeit!
Teksts: Madara Merle, Jānis Gailis, Betija Rubene
Foto: Michael Knapp, GBIF.org
Gada bezmugurkaulnieks 2024
Ūdens ēzelītis
Asellus aquaticus (Linneus, 1758)
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2024. gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies ūdens ēzelīti Asellus aquaticus (Linneus, 1758).
Ūdens
ēzelītis pieder vienādkāju (Isopoda) kārtas vēžiem, līdzīgi kā uz sauszemes
dzīvojošās mitrenes. Eiropā ir aprakstītas vairāk kā 10 ūdens ēzelīšu pasugas, no kurām lielākā daļa ir
troglobiontas,
jeb alu sistēmas apdzīvojošas sugas.
Ūdens
ēzelītis izplatīts galvenokārt Eiropas mērenajā un boreālajā zonā.
Latvijā
tas ir bieži sastopams stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar
biezāku ūdensaugu augāju, reti iesālos ūdeņos. Lai gan tas bieži sastopams, tomēr plašākai
auditorijai ir maz pazīstams.
Ūdens
ēzelīši barojas ar vāji sadalījušos detrītu, un to
izmanto
kā ūdens kvalitātes indikatoru -
populācijas
ir lielākas ar organiskajām vielām bagātos dabiskos ūdeņos.
Vēži
ir izturīgi pret piesārņojumu, salīdzinot ar citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, tāpēc tos iespējams izmantot bioindikācijas pētījumos par piesārņojošo vielu klātbūtni ūdeņos un to ietekmi uz dzīvajiem organismiem. Šos vēžveidīgos ir viegli uzturēt laboratorijas apstākļos, kas padara tos par lieliskiem pētījumu objektiem.
Vairāk par sugas morfoloģiju, bioloģiju un ekoloģiju lasi šeit!
Teksts: Voldemārs Spuņģis
Foto: Mareks Ieviņš, Dabasdati.lv