Latvijas Entomoloģijas biedrība - Aktuāli

Gada Kukainis 2026 - skudru circenītis!

Mon, 19 Jan 2026 12:24:00 +0000

Par 2026. gada simbolu - kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība ir ievēlējusi jaunatklājumu Latvijas faunā - skudru circenīti (Myrmecophilus acervorum). Šīs sugas pārstāvi 2022. gadā pirmo reizi Latvijā konstatēja Aleksandrs Balodis. Īpašs ir fakts, ka šīs sugas atradnes pie mums padara Latviju par sugas izplatības areāla galējo ziemeļu robežu. Par to 2025. gadā publicēts Aleksandra Baloža, Rūtas Starkas un Dmitrija Teļnova zinātniskais raksts “The northernmost known observation of Myrmecophilus acervorum and the first records of Myrmecophilidae (Orthoptera, Ensifera) from Latvia” žurnālā Journal of Orthoptera Research. Lietuvā suga pirmo reizi tika konstatēta 2017. gadā. Nav skaidrs, vai suga izplatās ziemeļu virzienā klimata pārmaiņu ietekmē, vai līdz šim tikusi nepamanīta tās nelielā izmēra un slēptā dzīvesveida dēļ.

Attēli: Pa kreisi - Skudru circenītis. Autors: Hoenle, P. (iNaturalist). Pa labi - Skudru circenītis ar skudrām. Autors Fahr, J.: (iNaturalist).

Skudru circenīši ir kukaiņu klases (Insecta) pārstāvji, kas ir piederīgi taisnspārņu (Orthoptera) kārtai, tāpat kā sabiedrībā vairāk pazīstamie sienāži, siseņi un circeņi. Skudru circenītis šobrīd ir vienīgā Latvijā zināmā suga, kas pārstāv dzimtu Myrmecophilidae un ģinti Myrmecophilus. Kopā ģintī šobrīd zināmas 66 sugas.

Interesents ir arī sugas nosaukums, kas uzreiz arī nedaudz pastāsta par šī kukaiņa dzīvesveidu. Skudru circenīši ir mirmekofīli un kleptoparazītiski - tas nozīmē, ka to izdzīvošana ir pilnībā atkarīga no citas kukaiņu dzimtas pārstāvjiem - skudrām (Formicidae). Skudru circenīši apdzīvo vairāk nekā 20 dažādu skudru sugu pūžņus, kur zog un barojas ar skudru oliņām, skudru medījumu un skudru veidotajiem ogļhidrātiem un olbaltumvielām bagātajiem izdalījumiem. Bet kādēļ šie neaicinātie viesi netiek “patriekti” no pūžņa? Skudru circenīšiem ir raksturīgi pielāgojumi, kas ļauj maldināt skudrupūžņu pamatiemītniekus, atdarinot skudru kustības, ķīmiskos un taustes signālus. Ierodoties jaunā skudru pūznī, skudru circenīši pakāpeniski pārklāj savu ķermeni ar skudru kutikulai raksturīgo ogļūdeņražu kārtiņu, kas mazina skudru agresiju pret tiem.

Attēli: Skudru circenītis Myrmecophilus acervorum. Autors: Arturs Bilerts.

No pirmā acu uzmetiena, cilvēkam skudru circenītis pat vizuāli varētu vairāk atgādināt skudru nekā circeņus vai radniecīgos siseņus un sienāžus. Tie ir netipiski sīki taisnpārņu kārtas pārstāvji - to ķermeņa garums nekad nepārsniedz 3,5 milimetrus. Tiem ir pilnībā reducējušies spārni un to ķermenim raksturīga tumša, sarkanīgi brūna nokrāsa. Tomēr, arī skudru circenīšiem ir raksturīgas taisnspārņiem tipiskās spēcīgās pakaļkājas. Lai gan liela daļa Latvijā sastopamo sienāžu, siseņu un circeņu sugu ir atpazīstamas ar savu “muzicēšanu” jeb skaņu radīšanu stridulējot, skudru circenīšiem šī īpašība evolūcijas laikā nav bijusi būtiska - tie skaņu nerada un arī nedzird. Stridulācijai citiem taisnspārņiem ir liela nozīme tieši pretējā dzimuma partnera atrašānā, savukārt skudru circenīšu mātītes spēj vairoties partenoģenēzes ceļā - no neapaugļotām mātīšu oliņām. Šis arī ir galvenais veids, kā šie kukaiņi vairojas Eiropā sastopamajās populācijās. Populācijas veido galvenokārt mātītes un sugas tēviņi šai sugai aprakstīti vien 2021. gadā. Tas padara skudru circenīti par interesantu izpētes objektu. Arī Latvijā līdz šim ir novērotas tikai mātītes. Pēc portāla Dabasdati (dabasdati.lv) informācijas, skudru circenītis ir novērots Rīgā, Jelgavā un arī Liepājā. Atšķirībā no citiem taisnspārņiem, šī suga ir sastopama visu vasaru - agrākais zināmais novērojums Latvijā ir maijā, bet vēlākais - augustā. Eiropā sugas aktivitātes periods ir vēl garāks (iNaturalist).

Skudru circenītim ar cilvēku un cilvēkam ar skudru circenīti ir pavisam neitrālas attiecības. Tomēr, nākamreiz, kad dosies pastaigā dabā vai rosīsies pa dārzu, ja pievērsīsi visrūpīgāko uzmanību sev apkārt un zem kājām, varbūt izdosies šo pavisam nelielo, bet visnotaļ interesanto 2026. gada simbolu arī sastapt! Aicinām ievietot novērojumus portālā Dabasdati.lv, lai kopīgi uzzinātu vairāk par sugas izplatību Latvijā un noskaidrotu, ar kādām skudru sugām circenītis dzīvo!

Informāciju sagatavoja: Ringolds Rutkis, Rūta Starka, Dagmāra Čakstiņa

Latvijas Entomoloģijas biedrība

E-pasts saziņai par gada kukaini - ringogolds@gmail.com

Gada bezmugurkaulnieks 2026 - kolembolas!

Mon, 05 Jan 2026 09:45:00 +0000

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2026. gada bezmugurkaulnieku ir izraudzījusies kolembolas (Collembola) jeb lēcastes, lai vērstu sabiedrības uzmanību ne tikai labi ieraugāmai, lielu izmēru kukaiņu un citu posmkāju pasaulei, bet arī reizēm grūti saskatāmiem mikropasaules bezmugurkaulniekiem, no kuriem ir atkarīga dažādu ekosistēmu pilnvērtīga funkcionēšana.

Kolembolas ir plaši izplatīti bezmugurkaulnieki, bet, ja precīzi, tad kolembolas ir dzīvnieku valsts (Animalia), posmkāju tipa (Arthropoda), seškāju apakštipa (Hexapoda), kolembolu klases (Collembola) pārstāvji ar četrām kārtām - Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha. Interesanti, ka vēl nesenā pagātnē kolembolas tika uzskatītas par kukaiņiem, savukārt mūsdienās zinātnieku aprindas pie kukaiņiem tās vairs nepieskaita, neskatoties uz to, kādam brīžiem pasprūk pa vecam, tas ir, kolembolu nosauc par kukaini.

Attēlos: Kolembola (Collembola sp.). Autors: Arturs Bilerts

Kas tad ir šīs kolembolas un ko viņas ēd? Kolembolas ir ļoti seni posmkāji, uz ko norāda atrastās 400 miljonu gadu vecas kolembolu fosilijas Devona perioda nogulumos. Tas liecina, ka šīs mazās radībiņas ir vienas no vecākajiem sauszemes dzīvniekiem. Tie ir sīki vai pat ļoti sīciņi (0,1 -17mm), dažāda izmēra un krāsojuma bezspārnu posmkāji, kuri apdzīvo visus pasaules reģionus. Kolembolu ķermenis var būt klāts ar sīkiem sariņiem, zvīņām vai arī var būt pilnīgi gluds. Krāsojums galvenokārt ir atkarīgs no vides, kurā kolembolas mitinās. Piemēram, augsnē mītošas kolembolas var būt baltas, savukārt tās, kuras apdzīvo augus, var būt zaļganas. Sugas, kuras mitinās mežu zemsedzē vai atmirušu augu un lapu slānī, var būt pelēcīgos un brūnganos toņos. Kopumā, var sastapt kolembolas gan ar viendabīgiem, pelēkiem, sārtiem, baltiem u.c. toņiem, gan izteikti spilgtas un krāsainas, piemēram, dzeltenos, brūnos u.c. toņos. Arī kolembolu ķermeņu forma var būt dažāda, tas ir, iegarena, slaida vai apaļa un drukna. Kolembolām līdzīgi kā kukaiņiem ir galva, krūtis un vēders, kā arī sešas kājas, taču šiem mazajiem dzīvnieciņiem ir vairākas iezīmes, kuras zinātniekus pārliecinājušas kolembolas šķirt no kukaiņiem, piemēram, daudzu kolembolu izteikta īpašība ir spēja palēkties līdzvērtīgi blusām. Šo spēju kolembolām nodrošina nevis kājas, bet gan zarota piedeva jeb lēcējdakša, kas piekļaujas pie vēdera, un, kuru mēdz saukt arī par furku vai furkulu. Laikam jau tieši šīs īpašības dēļ cilvēki kolembolas mēdz saukt arī par zemes, ūdens vai sniega blusām, kaut gan ar blusām kolembolām nav nekāda sakara. Kolembolām nav arī spārnu. Var šķist, ka kolembolām ir 2 acis, bet patiesībā ar neapbruņotu aci redzamie divi plankumi ir mazu, līdz pat 8 atsevišķu actiņu sakopojums katrā galvas pusē, tātad kopumā tās var būt 16 actiņas. Acu daudzums variē atkarībā no sugas. Savukārt alās un augsnē dzīvojošas kolembolas galvenokārt ir aklas.

Attēlos: Kolembola (Collembola sp.). Autors: Arturs Bilerts

Kolembolām zināmā mērā raksturīgs slēpts dzīvesveids un ikdienā, ņemot vērā to nelielos izmērus, kā arī, ja neiedziļinās kolembolu raksturīgajās dzīves vietās, tad pamanīt tās ir ne visai viegli. Ir jānodrošinās ar tehnoloģijām, tas ir, kādu viedierīci ar labu palielināšanas spēju vai var arī pietikt ar palielināmo stiklu jeb lupu. Der atcerēties, ka dodoties dabā saulainās dienās, ar lupu jābūt uzmanīgiem, lai neviļus neizraisītu ugunsgrēku. Kolembolas dod priekšroku mitrām vietām. Var teikt, ka kolembolas ir mums visapkārt, ir tikai jāspēj tās pamanīt. Kolembolas dzīvo augsnē, zemsedzē, skudru pūžņos, putnu ligzdās, sūnās, zem akmeņiem, kritalām un dēļiem, zem koku mizas, nobirušu lapu kaudzēs un citos trūdošos substrātos, uz dažādiem augiem, alās, uz ūdens virsmas un pat uz sniega u.c. Vienā kvadrātmetrā augsnes var būt vairāku tūkstošu kolembolu sakopojums. Kolembolas pārtiek no trūdvielām, sēņu sporām, micēlija, aļģēm, mēsliem, no dažādu augu putekšņiem, ir pat plēsīgas sugas, kuras pārtiek no nematodēm u.c. Tādējādi, kolembolas ir ļoti vērtīgas un neaizvietojamas dažādos augsnes attīstības un veidošanas procesos, tās ir organisko vielu pārstrādātājas un noārdītājas, dažādu mikroskopisko sēņu u.c. populāciju regulētājas, kā arī pašas ir svarīgas barības ķēžu sastāvdaļas, jo ietilpst dažādu plēsēju ēdienkartē. Kolembolu sugu un skaitliskais sastāvs, to dinamika un izplatības areāls palīdz iegūt informāciju par vides stāvokli, salīdzināt dažādas ekosistēmas un cilvēku ietekmi uz tām. Dažas kolembolu sugas tiek izmantotas pētnieciskajās laboratorijās kā bioindikatori, pēc kuriem nosaka vides piesārņotību. Neskatoties uz milzīgiem plusiem, starp kolembolu sugām ir arī tādas, kuras cilvēki uzskata par lauksaimniecības kaitēkļiem, tomēr, arī te ir savs pluss – kaitējums ir nenozīmīgs, līdz ar to jautājums par kaitēkļa statusu ir diskutabls.

Attēlos: Kolembolas, dažādas sugas (Collembola sp.). Autors: Arturs Bilerts

Kolembolu pētniecība ir sava veida dārgumu lādes meklēšana, kura ir pilna ar zinātnei un sabiedrībai neatklātām kolembolu sugām. Cilvēkus, kuri pēta kolembolas, kukaiņu pētnieku jeb entomologu aprindās mēdz dēvēt arī par kolembologiem. Viens no ievērojamākiem kolembologiem jeb kolembolu pētniekiem, kurš aizsāka kolembolu pētniecību Latvijā, ir Andrejs Grīnbergs. A.Grīnberga ieguldījumus un devums kolembolu izpētē sniedzas arī ārpus Latvijas robežām.

Pasaulē atklātas un aprakstītas ir ap 9600 kolembolu sugas, taču patiesais skaitlis varētu būt daudz lielāks. Latvijā līdz šim atrastas aptuveni 200 sugas, bet zināšanas par Latvijas kolembolu daudzveidību ir nevienmērīgi sadalītas, joprojām ir vietas, kas ir maz pētītas un kas varētu bagātināt Latvijas kolembolu faunu ar vēl neatrastām sugām. Tāpēc LEB aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties mikropasaules izpētē un kolembolu izziņā. Dodies dabā, fiksē kolembolas un ziņo par saviem novērojumiem kolembolu pētniekiem vai sabiedriskās zinātnes portālā dabasdati.lv. Iespējams, tieši Tu atradīsi kolembolu dārguma lādi un izvilksi no tās jaunu kolembolas sugu Latvijai.

Informāciju sagatavoja: Arturs Bilerts, Edīte Juceviča, Uģis Kagainis

Latvijas Entomoloģijas biedrība

E- pasts saziņai par Gada bezmugurkaulnieku: issumatar@inbox.lv

2025. gada bezmugurkaulnieks - Dižais mājas zirneklis!

Wed, 01 Jan 2025 22:11:00 +0000

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2025. gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies dižo mājas zirnekli Eratigena atrica (C. L. Koch, 1843).

“Naktī aizgāju uz vannas istabu. Ieslēdzu gaismu. Pa grīdu aizskrēja milzīgs zirneklis. Citu nakti tur neiešu, negribu satikt briesmoni.” Tā varētu sākties stāsts par mājās, reizēm slepus, dzīvojošo dižo mājas zirnekli. Pats nosaukums jau liecina, ka zirneklis ir liels. Bet cik liels ir patiesībā? Mātītes ķermenis sasniedz 1,6 (līdz 1,8) cm garumu. Ja mēra kopā ar kājām, sanāk lielāks, līdz 7,5 cm. Kājas var būt līdz pat trim reizēm garākas par ķermeni. Biedējoši, vai ne? Un vēl viņš var iekost, bet tikai tad, kad tiek saspiests vai neuzmanīgi paņemts rokā. Koduma sekas – sāpes, uzpampums, kas pazūd dažu stundu laikā. Biežāk zirneklis aizmuks vai paslēpsies no draudiem.

Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies dižo mājas zirnekli Eratigena atrica, lai pievērstu uzmanību mūsu mājās dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem un to nozīmi vides uzturēšanā, kā arī, lai sniegtu vairāk informācijas par nezināmajiem zirnekļiem cilvēka mājokļos.

Attēlā: Dižais mājas zirneklis Eratigena atrica. Autors: Toms Čakars (avots).

Kāpēc zirneklis dzīvo mājā? Viņam tur patīk, jo ir pietiekami silts, nemainīgs klimats, pieejama barība. Zirneklis barojas ar mājās dzīvojošajiem kukaiņiem, piemēram, kodēm, mušām, odiem, vabolēm. To noķeršanai izmanto piltuvjtīklu, kas izveidots kādā stūrī, spraugā. Tīkls liecina par to, ka zirneklis dzīvo vai dzīvojis attiecīgajā vietā. Tīkls ap ieeju ir vairāk plakans ar haotiski izvietotiem, nelipīgiem tīmekļa pavedieniem, tālākajā tīkla daļā redzama caurulīte, kurā paslēpies pats zirneklis. Tīkls izskatās pēc piltuves. No kā arī radies dižā mājas zirnekļa dzimtas nosaukumus – piltuvjzirnekļi Agelenidae. Atšķirībā no riteņzirnekļiem, piltuvjzirnekļi savu tīklu pirms jauna tīkla veidošanas neapēd.

Dižo mājas zirnekli var noteikt ne tikai pēc lielā ķermeņa izmēra, bet arī pēc citām specifiskām pazīmēm. To ķermeni veido galvkrūtis un vēders. Galvkrūtis virspusē ir dzeltenīgi pelēkā krāsā ar līnijām uz tām, apakšā krūšu vairogs būs ar gaišāku joslu tā vidū un trim punktiem katrā pusē, tuvāk savienojuma vietai ar gūžām. Galvkrūšu priekšā atrodas divās līnijās izvietotas astoņas acis, kas vairāk kalpo gaismas un tumsas uztveršanai. Pie galvkrūtīm piestiprinātas astoņas ejkājas. Vēders pelēki brūnā krāsā. Vēdera virspusē divas gareniskas, dzeltenīgu punktu līnijas un gaiša sirds zīme. Kājas, kopskaitā astoņas, ir dzeltenīgi pelēkas, vienkrāsainas.

Dižais mājas zirneklis pamatā sastopams mājās, biežāk vannas istabās, garāžās, pagrabos, bēniņos, kur ir pietiekami silts, bet zirneklis netiek bieži traucēts. Savvaļā siltāka klimata zonās atrodams alās, sausos mežos, Zirneklis ir aktīvs diennakts tumšajā laikā, bet, ja tiek iztraucēts dienas laikā, tad arī var pārvietoties, lai sameklētu jaunu slēptuvi. Mātītes tīklā var pavadīt visu savu mūžu, savukārt tēviņi ir ceļotāji, un palielināta aktivitāte novērojama no jūnija līdz augustam, dažreiz arī vēlāk. Šajā laikā tēviņi meklē mātītes, lai pārotos. Pēc pārošanās tēviņi aiziet bojā vai tiek apēsti. Vēlāk augusta beigās vai septembrī no oliņām izšķiļas jaunie zirnekļi, kas izšķilšanās vietā var pavadīt vēl mēnesi, vēlāk izklīst. Sugas aprakstos tiek minēts, ka dižais mājas zirneklis dzīvo divus līdz trīs gadus. Bet ir dokumentēts gadījums, kad nodzīvoja sešus gadus. Lai gan zirnekļi daudziem izraisa nepatīkamas sajūtas, tie ir nozīmīgi kukaiņa skaita regulatori.

Dižais mājas zirneklis ir labs pētījumu objekts. Kādā pētījumā atklāts, ka mātītes labāk izvada no organisma smagos metālus nekā tēviņi, turklāt smagie metāli uzkrājas ne tikai paša zirnekļa organismā, bet arī tā veidotajā tīklā. Citā pētījumā atklāts, ka veiksmīgāka jauno zirnekļu attīstība un augšana pēc izšķilšanās notiek pie stabilas vides temperatūras (22 - 25 0C) un gaismas/tumsas apstākļiem. Pētījumi notiek joprojām.

Kopā ar dižo mājas zirnekļi, mājās var dzīvot arī citas zirnekļu sugas. Otra suga no piltuvjtīkla zirnekļu dzimtas, kas arī apdzīvo cilvēka mājokļus, ir Tegenaria domestica. Lai atšķirtu vienu sugu no otras, jāpaskatās uz kājām. Ja strīpainas, tad tas ir Tegenaria domestica, ja vienkrāsainas- tad dižais mājas zirneklis. Vēl mājās var atrast garkājzirnekli Pholcus phalangoides, neīsto atraitni Steatoda grossa, abi ir izmērā mazāki par piltuvjzirnekļiem. Rudenī mājā var ieceļot arī riteņzirnekļi, segzirnekļi, ieklīst kāds vilkzirneklis vai lēcējzirneklis. Ja mājās ir malkas apkure, arī malkas pagalēs var paslēpties vēl citu dzimtu zirnekļi.

Attēlā: Neīstā atraitne Steatoda grossa
Autors: Inese Cera

Attēlā: Grkājzirneklis Pholcus phalangoides
Autors: Mareks Ieviņš (avots)

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina būt drosmīgiem un paskatīties uz saviem kaimiņiem, dzīvokļa vai mājas apakšīrniekiem zirnekļiem, lai novērtētu savas dzīvesvietas bioloģisko daudzveidību!

Informācijas sagatavošanai izmantotie literatūras avoti:

Napiórkowska, T., Kobak, J., Napiórkowski, P., & Templin, J. (2018). The effect of temperature and light on embryogenesis and post-embryogenesis of the spider Eratigena atrica (Araneae, Agelenidae). Journal of thermal biology, 72, 26-32.

Oxford, G. S., & Bolzern, A. (2018). Molecules v. morphology—is Eratigena atrica (Araneae: Agelenidae) one species or three?. Arachnology, 17(7), 337-357.

Rybak, J., Rogula-Kozłowska, W., Loska, K., Widziewicz, K., & Rutkowski, R. (2019). The concentration of Cu and Pb in the funnel spider Eratigena atrica (CL Koch 1843)(Araneae: Agelenidae) and its web. Chemistry and Ecology, 35(2), 179-190.

LEB aicina ikvienu pievienot savus novērojumus un fotoattēlus portālā dabasdati.lv vai arī sūtīt informāciju un uzdot jautājumus uz biedrības e-pasta adresi leb@entomologi.lv.

Informāciju sagatavoja: Inese Cera, Voldemārs Spuņģis

Gada kukaiņi 2025 - Jāņtārpiņi!

Wed, 01 Jan 2025 21:38:00 +0000

Šogad Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini ievēlējusi jāņtārpiņus, tādējādi vēršot uzmanību gan uz interesanto dabas fenomenu - bioluminiscenci, gan uz šo sugu šķietami arvien retāku sastopamību.

Jāņtārpiņiem, kā tos nosaukuši latvieši, nav radniecības ar tārpiem, bet gan ar vabolēm,- tie pieder Spīdvaboļu dzimtai, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 sugu, lielākoties tropu iemītnieces. Latvijā sastopamas tikai divas ar spīdorgāniem apveltītas sugas - jāņtārpiņš (Lampyris noctiluca) un mazais jāņtārpiņš (Phosphaenus hemipterus). Tas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Savu latvisko nosaukumu šie posmkāji, acīmredzot, ieguvuši mātīšu un kāpuru ārējā izskata dēļ, jo to ķermenis ir 10-25 mm garš, izteikti posmots, mīksts un bez spārniem. Vienīgi jāņtārpiņa tēviņam ir spārni, tie spēj lidot, uzmeklējot zālē gaismas signālus raidošās mātītes. Jāatzīmē, ka mazajam jāntārpiņam abu dzimumu indivīdi ir ārēji līdzīgi un nelido.

Attēlā: Jāņtārpiņš Lampyris noctiluca. Autors: Lech Borowiec (avots)

Jāņtārpiņi barojas tikai kāpura stadijā. Tie ir specializēti plēsēji, kas barojas ar konkrētu kukaiņu sugu kāpuriem, sauszemes gliemežiem un kailgliemežiem, kuri pēc svara var pārsniegt savu uzbrucēju pat 200 reizes. Kāpurs ar žokļiem pāršķel upura ķermeņa segas vairākās vietās un ievada ievainojumos gremošanas sulas un indīgās vielas, kas upuri paralizē. Upuris tiek pilnīgi vai daļēji sagremots. Jāņtārpiņu kāpuru attīstība noris pāris gadus, pēc izkūņošanās vasaras sākumā tie vairs barību neuzņem, jo mutes orgāni viņiem ir reducējušies. Tādējādi pieaugušo indivīdu vienīgā funkcija ir vairošanās, ko viņi paveic dažās nedēļās jūnijā un jūlijā. Pēc 50-100 olu izdēšanas augsnē vai zemsedzē mātītes tāpat kā tēviņi iet bojā, kāpuri izšķiļas pēc 3-4 nedēļām. Atšķirībā no jāņtārpiņa, mazā jāņtārpiņa kāpuru galvenais barības objekts ir sliekas.

Bioluminiscenci nodrošina ķīmiskie procesi, kas notiek īpašos gaismu emitējošosorgānos, kas atrodas jāņtārpiņa vēdera dobuma apakšējā daļā. Gaisma rodas fermentam luciferāzei mijiedarbojoties ar īpašām vaboles olbaltumvielām luciferīniem. Arī jāņtārpiņu kāpuri rada gaismu, taču to luminiscencei ir cita nozīme kā pieaugušajām vabolēm. Proti, kāpuri ar to brīdina potenciālos uzbrucējus, jo satur kodīgas un indīgas vielas. Spīdēšanas process var būt gan nepārtraukts, gan impulsveida, ko kukainis panāk ritmiski kustinot vēderiņu. Jāņtārpiņa mātīte spīd aptuveni 2 stundas naktī un šī spīdēšana turpinās aptuveni 10 naktis. Tēviņi spēj pamanīt gaismas signālus pat 45 m attālumā.

Attēlā: Mazā jāņtārpiņa Phosphaenus hemipterus mātīte. Autors: Harald Dühmert (avots)

Jāņtārpiņi pārsvarā apdzīvo mitrus zālājus un pļavas mežmalās un pie ūdeņiem. Pēc dažu pētnieku uzskatiem, to skaitam ir tendence samazināties. Šo savdabīgo, tautā populāro kukaiņu skaita samazināšanas tiek izskaidrota ar lauksaimniecībā izmantoto ķīmisko vielu ietekmi, kā arī ar tādu antropogēno faktoru kā gaismas piesārņojums, kurš negatīvi ietekmē to vairošanās procesu.

Informāciju sagatavoja: Viesturs Melecis

Medijiem rakstīt uz leb@entomologi.lv

Kādas pazīmes jāievēro, lai noteiktu bites?

Wed, 17 Jul 2024 17:34:00 +0000

LEB biedre, LU Bioloģijas fakultātes maģistratūras studente Betija Rubene ir sagatavojusi pamācību "Pirmie soļi bišu noteikšanā"! Ar to iepazīstoties, ikkatrs uzzinās, kā medusbite atšķiras no citām bitēm, kā arī uzzinās, kuras no Latvijas bitēm ir nosakāmas, izmantojot fotoattēlus!

Vairāk lasi Dabasdati.lv rakstā!

Attēlā mazā zemes kamene Bombus lucorum tēviņš. Foto: Rūta Starka. ID: Betija Rubene

Noslēdzies "Ziedmīļu" pasākumu cikls un turpinās darbs apputeksnētājiem veltītā projekta darbība

Tue, 11 Jun 2024 18:14:00 +0000

Maijā Latvijas entomoloģijas biedrības komanda piedalījās vairākos Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiāli atbalstītā projekta “Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) ietvaros organizētajos pasākumos.

Apputeksnētāju iepazīšanai veltītais stends Siguldas klātienes pasākumā. Foto: Elīza Lindāne.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar apputeksnētāju daudzveidību, izveidots apputteksnētāju stends, kas ietver sešas galvenās apputeksnētāju grupas - bites, lapsenes, divspārņus, naktstauriņus, dienastauriņus un vaboles. Interaktīvais stends ļauj iepazīties ne tikai ar šo apputeksnētāju galvenajām pazīmēm, bet arī nozīmi apputeksnēšanā un fotoattēliem ar sugu piemēriem.

Apputeksnētāju daudzveidības iepazīšana ar entomoloģiskajām kolekcijām. Foto: Elīza Lindāne

Lai papildinātu ieskatu, pasākumu laikā bija iespēja apskatīt speciāli sagatavotas apputeksnētāju entomoloģiskās kolekcijas. Kolekcijas kukaiņus bija iespējams apskatīt ar stereomikroskopa palīdzību, lai pamanītu galvenās apputeksnētāju īpašības - mutes orgānus, dažādus matiņus uz ķermeņa, krāsojuma īpašības, acis.

Pastaiga ar entomologu Voldemāru Spuņģi. Foto: Elīza Lindāne

Tāpat pasākumu laikā apmeklētājiem bija iespēja pieredzes bagātā entomologa Voldemāra Spuņga pavadībā doties "pastaigā ar entomologu", kuru laikā bija iespēja ne tikai iepazīt dzīvus kukaiņus, bet arī diskutēt par biotopu apsaimniekošanas un ainavas plānošanas ietekmi uz apputeksnētājiem.

LEB biedrs Jānis Saulītis Jauno biologu skolas nodarbībā. Foto: Agate Seržante.

Tomēr ar to projekta aktivitātes nebeidzas. Šobrīd noteik darbs pie apputeksnētāju noteicēja izveides un metodisko materiālu skolām sagatavošanas. Jauno biologu skolas ietvaros "Dzeltenajā kārtā" skolēni no visas Latvijas jau piedalījās nodarbības aprobēšanā par apputeksnētājiem labvēlīgas ainavas plānošanu. Projekta laikā kopā tiks sagatavoti divi metodiskie materiāli īstenošanai skolās - par apputeksnētāju izpēti tuvākajā apkārtnē, un par apputeksnētājiem labvēlīgas ainavas plānošanu. Materiāli sagatavoti atbilstoši pašreiz aktuālajiem MK noteikumiem par izglītības saturu pamatskolas un vidusskolas līmenī. Izveidotie materiāli tiks prezentēti skolotājiem Valsts Bioloģijas olimpiādes ietvaros 2025. gada janvārī, un projekta noslēgumā būs pieejami lejupielādei LEB mājaslapas sadaļā "Apputeksnētāji".

Tikmēr - veicināsim apputeksnētāju daudzveidību katrs savā apkārtnē, nodrošinot vietējo ziedaugu daudzveidību un izvietojot apputeksnētājiem piemērotas kukaiņu viesnīcas!

Paldies projekta partneriem Rīgas Zoo Fonds, Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs un Latvijas Biškopības biedrība par sadarbību kopīga mērķa labā!

Jauns resurss Latvijas kukaiņu noteikšanai!

Thu, 16 May 2024 14:45:00 +0000

Entomologs Uģis Piterāns izveidojis jaunu mājaslapu, kas apkopo gadu gaitā uzkrātos fotoattēlus ar Latvijas kukaiņiem. Bet šī mājaslapa ir kas vairāk par tikai galeriju. Kukaiņi sagrupēti par taksonomiskajiem līmeņiem. Šobrīd visplašāk pārstāvētas blaktis, vaboles un tauriņi, taču lapa tiks arvien papildināta ar citiem kukaiņiem. Katras kukaiņu kārtas ietvaros apskatāms, kādas dzimtas Latvijā ir sastopamas. Apskatot konkrētu sugu, redzami kvalitatīvi attēli, kā arī informācija par sugas bioloģiju, ekoloģiju, sastopamību, un noteikšanas pazīmēm, tajā skaitā, kā nesajaukt ar līdzīgām sugām. Šis resurss arī ir pirmais šāda veida apkopojošais materiāls par Latvijas blaktīm.

Apskati un izmanto Latvijas kukaiņu faunas iepazīšanai!

Foto: Apaļblaks Coptosoma scutellatum (U. Piterāns)

LEB viesojas Rīgas Jauno Tehniķu centra "Dabaszinību skolā"

Wed, 15 May 2024 06:29:00 +0000

Noslēdzoties konkursam "Kukaiņu noslēpumi", ko Rīgas Jauno Tehniķu centrs, sadarbībā ar Rīgas Zoo un Latvijas Entomoloģijas biedrību rīkoja 2024. gada 18. marta līdz 1. aprīlim, Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāves Betija Rubene un Rūta Starka 20. aprīlī satikās ar konkursa dalībniekiem, lai plašāk iepazīstinātu ar kukaiņu daudzveidību un entomologa ikdienas darbu.

Kā mums gāja? Vairāk lasi un skaties šeit.

Konkurss Rīgas 1.-9. klašu skolēniem "Kukaiņu noslēpumi"

Tue, 27 Feb 2024 08:42:00 +0000

Tuvojas pavasaris un daba sāk mosties. Var manīt ne tikai pirmos pavasara ziedus, bet arī kukaiņus.

Rīgas Jauno tehniķu centrs kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi, Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu un Latvijas Entomoloģijas biedrību aicina Rīgas skolēnus doties izpētīt unikālo kukaiņu pasauli un atklāt to dzīves cikla noslēpumus!

Konkursa mērķi ir veicināt skolēnu interesi par kukaiņu daudzveidību un tās nozīmi mūsu dzīvē, vienlaikus attīstot pētnieciskās prasmes un jaunradi, darbojoties vides izglītībā. Skolēnu uzdevums ir izveidot zinātnisko plakātu, attēlojot izvēlēto kukaiņu sugu kopīgās un atšķirīgās pazīmes: ārējās pazīmes, uzvedība, barošanās, dzīves cikls, pielāgošanās dzīves videi, kā arī apkopot interesantus faktus par izvēlētajām sugām.

Plašāks konkursa nosacījumu apraksts lasāms nolikumā, kas atrodams Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra mājaslapā.

Gada kukainis 2024 - Lielacu kamene Bombus confusus (Schenk 1861)

Mon, 08 Jan 2024 07:53:00 +0000

Acis plaši vaļā – izbrīnam un lielacu kamenes meklējumiem dabā. Par 2024. gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga lielacu kamene Bombus confusus.

Jau 25 gadus Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir nesusi “Gada kukaiņa” tradīciju. Par gada kukaini šajā laikā daudzinātas daudzas vērtīgas sugas (pat dzimtas) – gan retas, gan bieži sastopamas. Katra gada nogalē biedrības pārstāvji stājas viens otram pretī nokaitētās diskusijās, un sīvās aizstāvības cīņās iestājas par savu pārstāvēto kukaini, kuram būtu tas gods kļūt par nākamā gada simbolu. Tiek rādītas pārliecinošas prezentācijas, izskan argumentētas debates, lido taksonomiska rakstura apvainojumi… Varbūt kāds pat apraudas. Vai spējat iedomāties šo dzīvīgo ainu? Patiesībā šis tituls tiek piešķirts visnotaļ mierpilni, taču “Gada kukaiņa” nominācijas būtība ir tieši tāda – aicināt ar aizrautību, azartu un saviļņojumu mesties vides aizsardzībā, dabas pētniecībā un kukaiņu izzināšanā.

Par 2024. gada kukaini ir izvēlēta lielacu kamene Bombus confusus. Pirmo reizi šīs akcijas vēsturē par gada kukaini kļūst bite (Anthophila). Kamenes ir medus bišu (Apidae) dzimtas pārstāves. Lai gan latvietis bites domā pazīstam, daudzi ir pārsteigti uzzinot, ka Latvijā ir aptuveni 300 dažādu bišu sugu no sešām dažādām dzimtām. Interesi un izbrīnu raisa arī fakts, ka lielākā daļa no bitēm nemaz nedzīvo medusbitei raksturīgo dzīvesveidu, bet gan ir zemē alas rokošas vientuļnieces. Bites kā apputeksnētāji ir ļoti nozīmīga kukaiņu grupa. Daudzi savvaļas augi un aptuveni trīs ceturtdaļas no augiem, ko lietojam pārtikā, ir atkarīgi no apputeksnētājiem. Lielacu kamene ir kļuvusi par gada kukaini gan tāpēc, ka tā Latvijā un Eiropā ir aizsargājama suga, gan tāpēc, ka simbolizē visu apputeksnētāju apdraudēto stāvokli, ko ietekmē zemes izmantošanas intensifikācija un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību samazināšanās.

1. attēls. Bombus confusus (Schenk 1861) uz āboliņa zieda. Novērojums Igaunijā. Foto: Vilu Soon

Lielacu kamene ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta kameņu suga. Kamene ir ar viscaur melnu apmatojumu, izņemot pēdējos vēdera posmus – “aste” tai ir rūsgana. Pēc izskata tā ir līdzīga trīs citām samērā plaši izplatītām sugām: akmeņu kamenei (Bombus lapidarius) un zāles kamenei (Bombus ruderarius) un akmeņu parazītkamenei (Bombus rupestris). Visuzkrītošākā vizuālā iezīmē, kas raksturo lielacu kameni un latviešu valodā piešķir tai zīmīgo nosaukumu – šīs sugas tēviņiem ir netipiski lielas, gandrīz vai komiski izspīlētas acis. Proporcionāli pret nelielo kukaiņa ķermeni tēviņa acis izskatās kā melones. Tiek lēsts, ka šāda īpatnība, iespējams, piešķir kameņu tēviņiem priekšrocības pārošanās laikā. Tēviņu un strādnieču kameņu garums ir 13-16 mm, bet karalienes ir lielākas – 17-19 mm garas.

Apaugļotas karalienes pārziemo un, sākot ar maija vidu, sāk izlidojumus: barojas, būvē ligzdu un dēj olas. No olām attīstās strādnieki. Suga ir univoltīna: vasaras gaitā attīstās viena jaunā paaudze. Jūlijā dabā ir sastopamas jaunās karalienes un tēviņi, kuri pārojas. Rudenī jaunās apaugļotās karalienes uzmeklē ziemošanas paslēptuves, bet tēviņi, vecās karalienes un strādnieki mirst.

2. attēls. Bombus confusus skats no priekšpuses: labi redzamas kamenes tēviņam raksturīgās lielās acis. Novērojums Austrijā. Foto: Michael Knapp

3. attēls. Bombus confusus spārni un mugurpuse. Novērojums Austrijā. Foto: Michael Knapp

Lielacu kamenes ir sastopamas Eirāzijā ar sugas areāla centru Centrāleiropā, kur arī ir vislabāk izpētītas, taču šīs kamenes ir retas visā teritorijā. To populācijas kopš pagājušā gadsimta vidus ir sarukušas. Vēl daudz būtu izzināma par šo kameņu dzīvotnēm un barošanos, tomēr ir zināms, ka pārsvarā šī suga apdzīvo atvērta tipa biotopus, lielākoties sausus vai vidēji mitrus zālājus. Retumis ligzdas var būt izveidotas mežainās vietās, piemēram, sausu priežu mežu laucēs. Ligzdas šīs kamenes pārsvarā veido uz zemes, piemēram, sausās zāles kumšķos. Tās var būt veidotas arī pamestās mazo grauzēju un kurmju alās pazemē. Suga kopumā ir polilektiska, tas ir, ziedputekšņus vāc no dažādu augu ziediem, lai gan daži pētnieki novērojuši kameņu īpašu piekrišanu dažādiem dadžiem un tauriņziežiem.

4. attēls. Bombus confusus zālē. Lielacu kamene mēdz veidot neaizsegtas ligzdas virs zemes. Novērojums Igaunijā. Foto: Silja Grünberg

Ir zināms, ka Latvijas teritorijā šī suga joprojām dzīvo: daži indivīdi sastapti pēdējos gados ir gan pētījumos, gan vienkāršos novērojumos. Tomēr ļoti daudz vēl būtu iespējams izzināt par sugas izplatību un dzīvotņu un barošanās iespējām Latvijā. Turklāt jāpiemin, ka šai sugai Ministru kabineta noteikumi paredz mikrolieguma izveidi. Portālā dabasdati.lv ir atrodami vien divi šīs sugas novērojumi, un cerams, ka, “Gada kukaiņa” akcijas iedvesmoti, tiem pievienosies jauni. Šādi novērojumi ir ļoti vērtīgi. Pavasarī, kad kamenes būs pārziemojušas un uzsāks izlidojumus, aicināsim rūpīgāk pievērsties novērojumiem dabā un iepazīt šo sugu tuvāk.

LEB aicina ikvienu pievienot savus novērojumus un fotoattēlus portālā dabasdati.lv vai arī sūtīt informāciju un uzdot jautājumus uz biedrības e-pasta adresi leb@entomologi.lv.

Ziņojumu sagatavoja: Madara Merle, Jānis Gailis, Betija Rubene

Attēlu avots: https://www.gbif.org/species/1340477#